Šī brīža talantīgākais latvietis konkūra disciplīnā, jātnieks Kristaps Neretnieks, kam raksturīga pacietība, mērķtiecība un spēja saglabāt mieru, šogad jau otro reizi pārstāvēja mūsu valsti olimpiskajās spēlēs. Kristapu satiekam meža stigā, tālu prom no koplietošanas ceļiem. Pa dubļu nošķiesto un mazliet atvērto Land Rover Defender logu Kristaps, plati smaidīdams, sveicina un saka, lai lecam iekšā. Šī būšot piedzīvojumu diena, kurā pikniku varēsim rīkot citiem nesasniedzamā vietā.
Aiz muguras smiltīs iebrauktas divas sliedes un tikko pārvarēts upes brasls. Kristaps Neretnieks atzīst, ka bezceļu braukšanā šī viņam nav pirmā pieredze. Tieši pretēji. Kopā ar draugiem viņš piedalījies ne tikai dažādos bezceļu braukšanas piedzīvojumos Latvijā, bet arī vairāku nedēļu garumā apceļojis Murmanskas apgabalu Kolas pussalā ar šim mērķim speciāli sagatavotiem SUV.
“Esmu pārsteigts, kā mūsdienās jau no rūpnīcas ir pieejams tik profesionāli aprīkots SUV bezceļu vajadzībām. Defender ir ļoti stabils, liels un ērts automobilis, kas lieliski jūtas arī sarežģītā apvidū. Viss ir automatizēts – klīrenss ir regulējam, bloķējošos reduktorus var pielāgot pēc vajadzības. Pie Land Rover Defender stūres var justies droši arī bez lielas pieredzes, jo automašīna daudz ko izdara tavā vietā. Pat ar parastajām ielas riepām tam ir apbrīnojami laba caurgājība,” pēc bezceļu maršruta pievarēšanas stāsta Neretnieks.
Kas kopīgs jāšanas sportam un braukšanai ar auto
Klausot Baltijas valstīs vienīgā sertificētā Land Rover instruktora Karoļa Raiša padomiem, Kristaps pieveic vienu šķērsli pēc otra un atzīst, ka jāšanas sportam un braukšanai ar auto ir virkne līdzību. Bezceļa braukšanā liela nozīme ir izvēlētājam automobilim, savukārt konkūrā noteicošā loma ir zirgam, nevis jātniekam. Atšķirība ir tikai tā, ka zirgu nevar uz ilgāku laiku nolikt stallī, to katru dienu nepieciešams trenēt un kopt. Gluži kā automehāniķi automobiļiem, tā arī zirgiem ir savs apkalpojošais personāls – ārsti, fizioterapeiti, grūmi utt.
Kristaps Neretnieks ar jāšanas sportu profesionālā līmenī nodarbojas no 16 gadu vecuma un, ja tā var teikt, zirga mugurā ir jau 24 gadus. Lai gan viņš atzīst, ka savulaik izmēģinājis visdažādākās sporta aktivitātes un viņa vienaudžiem skolas laikā interesēja populārie sporta veidi, Kristaps pievērsās zirgiem.
“Bērnībā devos uz dažādiem pulciņiem, apmeklēju arī futbola un basketbola treniņus. Jāšanas sportu apguvu soli pa solim un pamazām sapratu, ka tas mani aizrauj. Protams, arī ārpus konkūra man ir daudz aizraušanos – teniss, skvošs, laivošana, supošana, basketbols, bezceļu braukšana. Ziemā man patīk doties uz Zviedrijas kalniem izbraucienos ar sniega motocikliem,” ar aizrautību saka konkūrists Kristaps Neretnieks.
Zirga vārdam jāšanas sportā ir nozīme
Kristapa stallī ir teju desmit sacensībām gatavi zirgi. Tokijas olimpiskajās spēlēs Kristaps Neretnieks startēja ar zirgu vārdā Valūrs, bet šobrīd viņa uzticamais rikšotājs ir melns ērzelis Palladium KJV. Kamēr viens ir lielāks un spēcīgāks, bet grūtāk manevrējams šaurās vietās, otrs ir mazāks un tehniskāks. Šovasar Grand Prix maršrutā Rīgā viņš triumfēja ar beļģu ķēvi Tender Van De Kleiberg Z.
Pastāv uzskats – kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs. Vaicāts par zirga vārda nozīmi jāšanas sportā, Kristaps Neretnieks norāda, ka dažos gadījumos tā nav tikai sakritība. Pirms dažiem gadiem angļu jātniekam Benam Maheram bija zirgs vārdā Explosion W, kurš spridzināja vienā Grand Prix pēc otra. Vienu no šī brīža labākajiem zirgiem pasaulē sauc Karalis Eduards (King Eduard), kurš izcīnījis neskaitāmas uzvaras un kļuvis arī par Tokijas olimpisko spēļu čempionu. Zirgam vārdu dod tā audzētājs piedzimšanas brīdī. Un interesanti, ka kumeļa vārds parasti sākas ar tēva vārda pirmo burtu.
Kristaps atklāj, ka liela nozīme ir zirga ciltskokam. Lai arī radniecība ar čempionu negarantē augstus panākumus un uzvaras jāšanas sportā, čempionu zirgi un to atvases allaž ir populārākas. Viņš norāda, ka 75% talanta un spējas nāk no mammas, bet 25% no tēva.
Satraukums pirms sacensībām ir tikai dabiska reakcija, tomēr Kristaps Neretnieks norāda, ka pieredze ir ļāvusi uzaudzēt biezu ādu. “Zirga satraukumu es vienmēr jūtu uzreiz, taču mūsu uzdevums ir zirgus pieradināt pie šādiem apstākļiem. Pēc vairākām aizvadītām sacensībām tiek trenēta psiholoģiskā stabilitāte. Protams, pēc labi veikta maršruta ir svarīgi uzreiz paslavēt zirgu un palutināt ar kādu gardumu – īpašām zirgu konfektēm. Staļļos galvenais gardums ir āboli un burkāni,” stāsta Latvijas labākais konkūrists.
Zirgs dārgāks par superauto
Atskatoties uz savu karjeru, Kristaps atzīst, ka visgrūtākais un emocijām bagātākais mirklis bijis izcīnītā kvalifikācija uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. “Es riskēju ar milzu finansēm, kuru man patiesībā nemaz nebija. Nauda bija nepieciešama, lai izpirktu zirgu un iegūtu tiesības startēt. Citiem sportistiem bija sponsori, bet mums tolaik šāda atbalsta nebija. Neraugoties uz dažādām traumām, kas vajāja zirgu, mums izdevās izcīnīt daudz uzvaru,” atminas Kristaps.
Sacīkšu zirga iegūšana ir sarežģīta, jo tikai retais nojauš, ka potenciāli talantīga zirga vērtība ir rakstāma ar septiņu ciparu skaitli. Katrs no pasaulē 300 labākajiem zirgiem maksā vairāk, nekā izcilākie superauto, turklāt rocība negarantē tiesības šādu zirgu iegūt. Īsāk sakot, ne viss ir nopērkams par naudu. Vismaz ne jāšanas sportā. Turklāt titulēta zirga iegāde negarantē uzvaras arī turpmāk, jo konkūrā svarīga ir zirga un jātnieka savstarpējā ķīmija.
Atgriežoties pie Land Rover Defender un bezceļa braukšanas iespaidiem, Kristaps Neretnieks pēc smilšu kalna pievarēšanas atzinīgi vērtē Defender pilnpiedziņu. “Par mūsdienu autobūvi dzirdēti dažādi viedokļi, taču Defender pierāda, ka joprojām ir īsts auto. Pārdomāts SUV ar patīkamu salonu un simpātisku ārieni. Īsts luksus!”
Lieli automobiļi Kristapam nav sveši, jo ikdienā uz sacensībām Eiropā zirgus viņš ved pats, stūrējot 20 metru garu un 40 tonnas smagu kravas auto ar piekabi. Bāzējoties Polijā, Kristapam apkārt ir uzticama komanda, ko veido gan viņa ģimene, gan pieaicināti speciālisti. Zirgu stallis ir arī dzimtajā pusē Limbažos, kur par jaunajiem kumeļiem rūpējas Kristapa mamma.
Kristaps atklāj, ka zirgi var ilgāk atpūsties nekā viņš, taču tas ir pamatoti. “Viņi ir galvenie sportisti, tāpēc ir svarīgi, lai uz sacensībām zirgi ir pilnīgi svaigi. Es pats varu būt paguris no braukšanas, bet zirgam jābūt vislabākajā formā,” stāsta Kristaps.
Apceļojot visu pasauli, mūsu konkūrists atklāj, ka Latvijā jūtas vislabāk. “Šeit ir sajūta, ka šī ir tava zeme. Katrs kociņš ir tavs. Mums ir vislabākās vasaras, tāpēc šeit vienmēr ir patīkami atgriezties,” saka olimpietis.
Intensīvs darba ritms ir Kristapa Neretnieka ikdiena, un arī pēc mūsu izbrauciena viņš dodas ceļā – uz četrgades svarīgākajām sacensībām, Parīzes olimpiskajām spēlēm. Jaunajiem un topošajiem censoņiem viņš novēl trenēt pacietību. “Ja vēlies sasniegt kaut ko ātri, tad šis nebūs īstais sporta veids. Viss nāk ar laiku. Galvenais ir neatlaidība. Zirgi sniedz gandarījumu katru dienu. Tā ir bauda, kas šo grūto procesu atvieglo. Ja reiz esi ar zirgiem sācis darboties, tad šo sfēru nav iespējams pamest, tā vienmēr ievelk atpakaļ. Tas nav viegli, bet dzīve ir jābauda,” saka Latvijas talantīgākais konkūrists Kristaps Neretnieks.